Janis Oslejs

Latvijai netrūkst naudas. Problēma ir citur: Latvijā nav izdevīgi to investēt. Kulberga Attīstības fonda priekšlikuma analīze Kopsavilkums. Premjera plāns balstās uz pieņēmumu, ka Latvijas izaugsmi bremzē investīcijām pieejamā kapitāla trūkums. Dati to neapstiprina. Mūsu ierobežojums ir zema investīciju atdeve: izmaksu bāze ir tuvu Rietumeiropas līmenim, bet darba ražīgums ir ap pusi no ES vidējā. Ja diagnoze ir nepareiza, arī milzu sarežģīts un riskants finanšu instruments tiks pielietots nepareizi. 1. Diagnoze: kapitāls ir pieejams Rezidentu noguldījumi Latvijas bankās pārsniedz 21 mljrd. eiro, bet izsniegto kredītu atlikums ir tikai ap 15,7 mljrd. eiro. Tātad banku sistēmai ir likviditāte kreditēt ievērojami, par desmitiem miljardu vairāk, nepiesaistot ārēju finansējumu. Un uzņēmumu kreditēšana, īpaši nekustamajā īpašumā, jau trešo gadu aug straujāk par ekonomiku. Turklāt neizmantotie kontu atlikumi ir rekordlieli. Tātad kapitāls ir pieejams. Bet, kā Kulbergs pareizi norādīja, nerodas jaunas darba vietas un trūkst investīcju. Kāpēc? Jo uzņēmumi kapitālu neiegulda produktīvu, labi apmaksātu darba vietu eksporta pakalpojumu un preču radīšanai. Kāpēc? Jo atdeve no investīcijām Latvijā ir pārāk zema. Pēdējo gadu laikā vienības darbaspēka izmaksas pieauga apmēram divreiz straujāk nekā ES vidēji, bet ražīgums gandrīz nemainījās. Investors salīdzina vienas rūpnīcas pilna dzīves cikla izmaksas Latvijā, Polijā un Somijā, nemaz nerunājot par Ķīnu. Pašlaik šis salīdzinājums nav Latvijai par labu. Tāpēc jārisina investīciju izdevīguma problēma, nevis naudas pieejamības problēma. 2. Kulberga nodokļu ieņēmumu ideja Kulberga ieņēmumu paaugstināšanas plāns balstās uz trim idejām: nodokļu rezidentūra turīgām personām (~150 milj. eiro); IP box jeb atvieglots nodokļu režīms korporāciju ienākumiem no intelektuālā īpašuma; ārvalstu transporta līdzekļu reģistrācija Latvijā. Visas trīs ir finanšu plūsmu, nevis ražošanas piesaiste. Tā ir atsvaidzināta tēze par Latviju kā finanšu centru. “Baltijas Šveices” modeli mēs jau esam izmēģinājuši, un tas beidzās ar nerezidentu banku sektora slēgšanu. Šāda nauda NAV tas pats, kas investēts kapitāls. Tā ir bīstama nauda. Jūs domājiet, ka kapitālisti, kas optimizēs savus nodokļus/iegūs uzturēšanās atļaujas caur Latviju ir visvispūkainākie? Izlasiet pēdējo nedēļu skandālus un padomājiet vēlreiz. 3. Kulberga Attīstības fonda shēma Priekšlikuma kodols: Septiņu valsts uzņēmumu (Latvenergo, LVM, AST, LMT, Tet, VNĪ, Latvijas Loto) kapitāls ar kopējo vērtību ~7,6 mljrd. eiro kalpo par pamatu obligāciju emisijai 1,5 mljrd. eiro apmērā. Piesaistītais finansējums nonāk Attīstības fondā. Fonds to sadala četrās plūsmās: ~600 milj. eiro mājokļiem, 150 milj. eiro aizsardzības rūpniecībai, 450 milj. eiro uzņēmumu attīstībai un 300 milj. eiro rezervē. Manā vērtējumā shēmai ir trīs strukturāli riski. Pirmkārt, tiek radīts konglomerāts bez sinerģijas. Elektroenerģija, meži, pārvades tīkls, telekomunikācijas, nekustamais īpašums un azartspēles nav saistīti biznesi. Pasaules pieredze rāda, ka konglomerāti tiek vērtēti ar atlaidi, nevis prēmiju. Plāns “vairāk pelnīt” nav vērtības radīšanas stratēģija, un pārvaldības modelis ir ļoti neskaidrs. Otrkārt, viena obligācija sasien nesavienojamus aktīvus. Latvenergo, AST un LVM ir stratēģiski un praktiski neprivatizējami. LMT un Tet akcionāru struktūra jau tagad mainās. VNĪ un Latvijas Loto ir dabiski kandidāti privatizācijai, pilnai vai arī daļējai. Kā vienu ilgtermiņa parāda instrumentu nodrošināt ar portfeli, kura sastāvs tuvāko gadu laikā mainīsies? Investoram tas nozīmē nenoteiktu nodrošinājumu, un nenoteiktība maksā augstāku procentu likmi. Treškārt, nav atbildes uz pamatjautājumiem par instrumentu: Kāds ir obligācijas termiņš? 10 gadi? Vai fonds tālāk finansē projektus kā aizdevumus ar tādu pašu termiņu un likmi, vai kā pašu kapitālu? Ja kā kapitālu, kas sedz termiņu un riska nesakritību? Vai Eurostat šo parādu klasificēs kā vispārējās valdības parādu? Ja jā, shēma neatrisina fiskālo ierobežojumu, bet to slēpj. 4. Bet labi, pieņemot, ka vajag naudu Attīstības fondam, ir daudz vienkāršāka alternatīva Sadalam vajadzības: Mājokļi (600 milj. eiro). Mājokļu būvniecība ir atsākusies. Reģionos ierobežojums ir attīstītāju riska uztvere, nevis kapitāls. Valsts garantijas, nevis valsts nauda, ļautu būvēt arī Valmierā, Liepājā un Kuldīgā, ar daudz mazāku budžeta ietekmi. Atlikusī vajadzība ir ~600 milj. eiro aizsardzības rūpniecībai un uzņēmumu attīstībai. To var iegūt bez jauna parāda: pārdodot VNĪ un Latvijas Loto (kapitāla vērtība kopā ~0,5 mljrd. eiro) vai daļu LMT/Tet; vai ieskaitot fondā daļu no valsts kapitālsabiedrību brīvajiem līdzekļiem dividenžu veidā. Arī Valsts kontrole norāda, ka uzņēmumu kontos uzkrājas līdzekļi, kas to darbībai nav nepieciešami. Rezultāts ir tas pats, bet tas ir pašu kapitāls, nevis aizņēmums. Nav procentu sloga un nav sarežģītas obligāciju emisijas, nav problēma ar termiņu nesakritību. bet vēl var vnk novirzīt rūpniecībai EKII līdzekļus, arī investīcija attīstībai, bez obligācijām, bez saistībām 5. Kur būtu jāiegulda politiskais kapitāls Latvijas problēma ir investīciju atdeve, tāpēc svirai jābūt izmaksu un ražīguma faktoriem: konkurētspējīga elektroenerģijas cena rūpniecībai; ātras būvatļaujas rūpniecībai un enerģētikai ar saistošiem termiņiem; R&D nodokļu kredīti, Investīciju iekārtās nodokļu kredīti, algu sasaiste ar darba ražīgumu utt Šāda veida pasākumi neprasa 1,5 mljrd. eiro aizņēmumu. Tie prasa politisku gribu, bet vrb tā ir Latvijas visretākais resurss. Nauda seko atdevei. Nevajag radīt naudu. Vajag radīt apstākļus, lai būtu izdevīgi investēt eksporta preču un pakalpojumu ražošanā.