Radiācijas negadījums Kramatorskā No 1980. līdz 1989. gadam daudzdzīvokļu mājas iemītnieki Kramatorskā (Ukrainas PSR) tika pakļauti ilgstošai jonizējošā starojuma iedarbībai, kas nāca no sienā iemūrētas kapsulas ar cēziju-137. Starojuma avots bija pazudis no radioizotopu līmeņa mērītāja, kas bija uzstādīts drupinātājā Karanskā karjerā, un nonāca šķembu kaudzē, kuras tika izmantotas sienu paneļu ražošanā. Mājas iemītniekiem novērotās starojuma iedarbības pazīmes kļūdaini tika diagnosticētas kā iedzimta anēmija. 1989. gadā tika veikts radiācijas fona pētījums, pēc kura tika demontēts sienas posms ar starojuma avotu. Negadījuma rezultātā gāja bojā 6 cilvēki, 17 kļuva par invalīdiem. 1975. gadā Karanskās karjera pārvaldes inženieri nolēma uz šķembu drupinātāja uzstādīt radioizotopu līmeņa mērītāju, lai kontrolētu iekārtas darbību atkarībā no tajā esošā materiāla daudzuma. Viņi vērsās pēc palīdzības pie specializētā centra „Ugleiizotops”, kas nodarbojās ar izotopu tehnoloģiju ieviešanu raktuvēs. Neskatoties uz to, ka ierīce nebija paredzēta darbam pastāvīgas vibrācijas apstākļos, tā tika uzstādīta uz drupinātāja korpusa. Līmeņa mērītājā atradās kapsula ar cēziju-137 — radioaktīvs avots IGI-C-4 tipa ar aktivitāti 5,2×10¹⁰ bekereļu (1,4 kīri). Avota turētājs nebija pienācīgi nostiprināts, tā bloka vāks netika fiksēts un neplombēts, turklāt drošības instrukcija bija neskaidra. 1979. gada 24. decembrī drupinātājs apstājās, pēc kā radioizotopu līmeņa mērītājs tika demontēts un izmests šķūnī. 1980. gada maijā veicot plānoto pārbaudi, uzņēmuma „Ugleiizotops“ darbinieki atklāja, ka ierīcē trūkst kapsulas ar cēziju. To atrast neizdevās: vēlāk izmeklēšanā tika konstatēts, ka meklēšana bija organizēta nepietiekami.