Juris Pūce

Piedāvājums politiskajai varai “sākt ar sevi” ir korekts un pareizs. Vienlaikus gribētos dzirdēt no premjera ko vairāk. Pašreiz nosauktais ietaupa valsts budžetā pāris miljonus eiro. Arī labi. Bet problēmas apjoms ir vērtējams vairāk nekā miljardā eiro - gribētos dzirdēt konkrētus soļus. Citādi sanāk, ka koalīciju var izveidot, ja turpmāk būs mazākas Saeimas deputātu transporta kompensācijas (tās vispār vajadzētu atcelt). Bet vai koalīcija piekrīt sāpīgām reformām izglītībā, veselībā vai labklājībā - tas sanāk mazāk svarīgi.

Aicinātu par Zinātņu akadēmijas problemātiku padomāt no drusku citas puses. LZA sen vairs juridiskā ziņā nekas līdzīgs padomju ZA - tā vairs nenodarbojas ar pētniecību, neorganizē naudas sadali utt. Viss, kas juridiski ir palicis - jokainā zinātniskās kvalifikācijas komisija (tāda vispār nav vajadzīga), valsts emeritēto zinātnieku atbalsts, tiesības virzīt pārstāvjus šur tur un ēka (kas lielākoties ir slogs un LZA desmitgades demonstrē, ka nemāk to pārvaldīt). Bez šī LZA ir zinātnieku mūža darba pašvērtēšanās institūcija. Tādas ir daudzviet pasaulē, nav nekādas vainas. No šī mazā juridiskā satura izriet “nejuridiskās” iespējas, kad sabiedriski ir daudz svarīgākas - LZA var būt zinātnes reputācijas institūcija, kur pieredzējuši, augstas reputācijas zinātnieki (tādi tur ir vairums) izvērtē neskaidrus, strīdīgus pētījumu ētikas utml jautājumus, un var kalpot kā neitrāls padomdevējs valstij, tautsaimniecībai un sabiedrībai par zinātniskumu utml. Izmaksas šādai institūcijai ir minimālas (ja nav kaklā ēka), pielietojums ir. Vienlaikus ir skaidrs, ka šobrīd LZA vadība ir nomaldījusies no ceļa un ar savu rīcību grāvusi LZA būtiskākās funkcijas - būt par reputācijas organizāciju - izpildi. Vajadzētu jau nu prasties pašiem. Ja neprotas, tad būtu jāprotas LZA akadēmiķu saimei.

Interesanti, Mārtiņš Brencis strādās @Apvienotais_ frakcijā?

Vesela rinda akadēmiķu uzrakstījuši publiskas vēstules, kur prasa LZA veikt pārbaudi, kā nonāca līdz tam, ka LZA prezidents un ģenerālsekretāre raksta šaubīgus ieteikumus tapšanai par LV pilsoni. Tas, protams, labi. Cita starpā, akadēmiķi var prasit šo ari pa taisno vēršoties LZA (skat LZA statūtu 3.3.2.punktu). Turklāt LZA ir atvasināta publiskā persona un, kā tāda, atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Pàrraudzîbu MK īsteno ar izglītības un zinānes ministra starpniecibu. IZM ministre var pieprasīt paskaidrojumus, dokumentus un pārliecināties, vai LZA amatpersonas ir rīkojušies atbilstoši normatīvo aktu, LZA Hartas un Statūtu prasībām. @IIndriksone @IZM_gov_lv

Valsts iestāžu centralizētais portāls uzkārts? @certlv @Brivibas36

Īstais izpētes objekts, šķiet, būtu Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts. Īstenībā - privāts SIA, ar nelielu vēsturisku LZA līdzdalību kapitālà un LZA ģenerālsekretāri Baibu Rivžu kā padomes priekšsēdētāju, toties ar savdabīgām izpētes tēmām, savdabīgām konferencēm un, kā redzams, spēju kooptēt Rivžu un Kalviņu pilsonības iegūšanas procesā diviem Indijas pilsoņiem.

Njā, vajadzēja tikai 10 dienas pēc vēlēšanām, lai mānīšanās kļūtu redzama: delfi.lv/193/politics/120138…

Izbrīna valdības pozīcijas pamatojums - tā ka Telia nevēlas pirkt LMT/Tet un nevēlas arī esošo status quo, tad valdība piekrita pirkt Telia daļas. Kāpēc? Kāpēc valdībai vajag vēl LMT un Tet daļas? Un kāpēc piekrita Telia vēlmēm?

Ideja, ka Latvijā iespējams noorganizēt vadoša amata kandidāta atlases konkursu tā, ka neviens no atlases veicējiem nepazīst nevienu no kandidātiem, ir ne tikai neiespējama, tā ir arī aplama. Tas nozīmētu, ka vai nu atlases komisijā būtu jābūt cilvēkiem bez vērā ņemamas pieredzes, vai arī, ka kandidātiem būtu jābūt nepieredzējušiem.

Paldies @valm_teatris par “Trešās impērijas bailes un posts”. Brehts iestudēts tieši laikā. Izrāde par cilvēku, par to, cik svarīgi saglabāt patību, par individuālo brīvību. Izcils aktieru ansambļa darbs.

Ģenerālis Pudāns arī dod mājienus:

Ā, un nesaistīti - vai kāds nezina, kāpēc Latvijas sabiedrība neuzticas Saeimai, valdībai un politiskām partijām?

Rīkos referendumu, kura patiesais nolūks - lai AS deputātiem, kuri pirms vēlēšanām visādām grupām (NVO, draudzēm utt) solīja balsot par Stambulas konvencijas denonsēšanu, būtu attaisnojums nebalsot. Iztērēs, visticamāk, kādus 2 miljonus eiro nodokļu maksātāju naudu šim nolūkam.

Sauksim šo par mācīšanās procesu - kino producentu asociācija ir pirmā, kas apgūst 2026.gadā to, ar ko atšķiras pirms vēlēšanàm runātais no tā, ko dara pēc vēlēšanām. Asociācijas debatēs pirms vēlēšanām gan AS, gan JV, gan NA pārstāvji publiski un karsti atbalstīja straumēšanas platformu piespiešanu izmantot LV ražotu saturu. Tagad vairs nē. delfi.lv/kultura/52862727/sc…

Centāmies 4x priekšvēlēšanu debašu laikā @AndrisKulbergs signalizēt, ka ideja par “300% tarifu” RU graudu dzelzceļa tranzītam ir tikai maskarāde. Realitātē tā arī ir noticis. Graudus turpina vest joprojàm par veco tarifu, kura ietekme uz graudu cenu vispār ir niecīga. Un vedīs vēl visu oktobri, ja turpinās iet pa šo “paaugstināto tarifu” maldu ceļu. Un tad arī transportējamie graudi būs šogad beigušies. Nākamgad atkal turpinās karnevālu. Premjeram jāatminas, kas tieši šo gājienu ieteica.