Edgars B 🇺 (@EdgarsEgab) profile picture
Riga, Latvia
Joined January 2012
Photo by Edgars B 🇺 (@EdgarsEgab)Photo by Edgars B 🇺 (@EdgarsEgab)Photo by Edgars B 🇺 (@EdgarsEgab)Photo by Edgars B 🇺 (@EdgarsEgab)Photo by Edgars B 🇺 (@EdgarsEgab)Photo by Edgars B 🇺 (@EdgarsEgab)Photo by Edgars B 🇺 (@EdgarsEgab)Photo by Edgars B 🇺 (@EdgarsEgab)Photo by Edgars B 🇺 (@EdgarsEgab)Photo by Edgars B 🇺 (@EdgarsEgab)
Edgars B 🇺 retweeted
Klau, a šitā te slavenā noturība gadījumā nesākas ar to, ka pie katra satricinājuma mēs tomēr uzreiz nerīkojam raganu medības savējo vidū un nepieprasām fiziski neiespējamas lietas, kā arī vismaz noklausāmies līdz galam, ko saka cilvēki, kas ir tai lietai drusku tuvāk stāvējuši?
16
33
4
181
9,364
Edgars B 🇺 retweeted
Portugāles ziemeļrietumu piekraste apaug ar vēja ģeneratoriem. Vietējie ieziet masu protestos pret sabojāto ainavu. Nē. Vietējie laimīgi par teju bezmaksas elektrību un iespēju mazāk lietot gāzi, tostarp arī iegūstot konkurētspējīgāku rūpniecību.
44
11
5
164
24,628
Cilvēk, iemācies pareizi braukt, nevis mētājies ar vidējiem pirkstiem.
62
Man reāli trūkst vārdu... Stulbeņu valsts.
2
2
34
3,720
It’s as simple as that
106
707
10
4,450
82,934
Edgars B 🇺 retweeted
Laipni atgādinu, ka gaidu Īrijas un Latvijas Satiksmes ministru atvainošanos Ryanair pasažieriem par slikto komunikāciju, Ryanair padomes atkāpšanos un x’a lietotāju žēlabas par zaudēto naudu viesnīcu rezervācijā.
37
16
4
93
28,617
Edgars B 🇺 retweeted
Replying to @karlis_arajs
Iepriekš domāju, ka ikdienišķa troļļošana, bet izskatās, ka kādam Latvijā tiešām ir svarīgi, lai darījums ar investoru nenotiek
2
5
41
3,064
Es dikti ieteiktu visiem, kas pēdējo dienu NRA vēstis par airBaltic ņem nopietni, atcerēties, kam pieder šis portāls, un kā interesēs ir melot. – at Riga, Latvia
23
25
5
225
51,861
Edgars B 🇺 retweeted
Guntars Vītols ir uzrakstījis ar kļūdām bagātu viedokli par airBaltic ietekmi uz ekonomiku Latvijā. Kopumā: tā kā Vītola profesija ir grāmatvedis, tad jau, kā ierasti, viņš skatās uz atpakaļ un no pagātnes secina, ka airBaltic izaugsme ir nereāla un neiespējama, ilustrācijai pielietojot krievu literatūras tēlu Ostapu Benderu. Vītolam skaidrs, mēs jau te Latvijā nekad neko nespējam un nespēsim, idejas, ka kāda kompānija var augt, Vītolaprāt, ir benderisms. Man ir uzņēmēja skats, vērsts uz iespējām, tāpēc redzu, ka izaugsme ir iespējama, jo airBaltic ir stratēģisks aktīvs: jaunās, ekonomiskās Airbus lidmašīnas, un uz izaugsmi vērsta komanda. Izpratne par to laikam arī atšķir mani no Vītola. Dati liecina, ka šobrīd airBaltic aug: šogad +20% pasažieros, +13% apgrozījumā, tātad izaugsme notiek un var būt iespēja nokļūt pie stabilas mēroga peļņas. Dati Vītolam neizdevīgi, tāpēc tie aizvietoti ar krievu literatūru. Vītols pareizi saka, ka Kariņš kovid laikā izpļekarēja naudu un uzsver, ka airBaltic, ieskaitot kovid atbalstu, saņēmis 500 mln eiro. Bet Vītols noklusē, ka citas Eiropas aviokompānijas, piemēram, Lufthansa, kovid laikā saņēma ne tikai aizdevumus, bet arī grantus. Piemēram, Lufthansa saņēma neatmaksājamus megagrantus Vācijā Austrijā, Beļģijā un Šveicē t.s. Kurzarbeit ietvaros, kur valdība daļēji (līdz 67%) sedza darba algu un pilnībā darba algas nodokļus. Milzu starpība ar airBaltic, kura saņēma tikai atgriežamus aizdevumus! Rezultātā Lufthansa ir labākā finanšu situācijā un nu pērk airBaltic! Jāatgādina, ka pat kafejnīcas un pat kazino Latvijā saņēma neatmaksājamus grantus un neviens neprasa to atmaksu. Tas, ka valdība neatrada veidu atbalstīt airBaltic ir tikai vēl viens piemērs eksporta fokusa trūkumam Latvijā. Tālāk Vītols raksta, ka “ošleji” saka, ka “bez airBaltic būs komunisms un nabadzība”. Lieki piebilst, ka nekad neko tādu neesmu teicis, te Vītols vnk melo. Tomēr galvenā doma ir nojaušama: proti, Ošlejs un IATA saka, ka airBaltic ir būtiska nozīme Latvijas ekonomikā, bet Vītols domā, ka nozīme ir sīka. Pēc būtības centrālā Vītola tēze ir, ka ja nebūs airBaltic, daļēji ienāks citi, labāk pārvaldīti pārvadātāji, bet 2000+ airBaltic darba vietās strādājošie atradīs citu darbu ārpus aviācijas (jo tas nu ir skaidrs, ka galvas kantori uz Latviju ārvalstu lidsabiedrības nepārcels, treniņu centru, lidmašīnu apkopi neattīstīs). Latvijā vietējo kompāniju noniecināšana un vienlīdzības zīmes likšana ekonomiskajā attīstībā starp Latvijā un ārvalstīs bāzētiem uzņēmumiem ir vadošā ekonomikas pieeja jau no pašiem neatkarības sākumiem. Tādēļ mēs nekad neesam nopietni atbalstījuši savējos eksportētājus un klanījušies visiem, tikai ne Latvijas uzņēmumiem. Un nu šāda politika arī ir novedusi mūs pie vienas no pēdējām vietām Eiropā. Šīs pieejas pamata problēma ir, ka galvenā vērtība tiek radīta un notverta tieši galvas birojos, un ja nenotiek to mērķtiecīga attīstība, nenotiks arī ekonomikas izaugsme. Es esmu praktisks uzņēmējs, kurš būvē eksportējošus uzņēmumus, un es redzu, cik maz airBaltic izmēra un pievienotās vērtības uzņēmumu ir radies Latvijā! Ļoti ļoti ļoti maz! Jo nav atbalsta un visu laiku ir priekšroka vietējā tirgū strādājošiem (skat kaut vai pēdējo nodokļu reformu). Un tad nu protams, vajag apstādināt pat to, kas par spīti visam veidojas un aug. Ļoti latviski. Vai krieviski. Ja es būtu Putins, es noteikti atbalstītu visus, kas mēģina nograut mūsu fiziskās saiknes ar Rietumiem un jebkuru potenciālo iespēju veiksmes stāstam. Pēdējais Vītola arguments saka, ka no airBaltic atvestā tūrisma nav labuma, jo ienākošā tūrisma labumu dzēš sliktums no Latvijas ceļotāju lidošanas ar airBaltic uz ārvalstīm. Bet Vītols noklusē, ka Lietuvai blakus ir ar auto sasniedzama Polija, Igaunijai ar prāmi aizbraucama Somija, bet mūsu vienīgā reālā saikne ar Rietumiem ir avio. Kā tad tie tūristi brauks uz Rīgu? Ar prāmi uz Tallinu un tad ar autobusu? Cik daudzi? Bet Vītolu mūsu tūrisma industrija neuztrauc. Viņam atkal jau ļoti latviski liekas slikti, ka Latvijas cilvēki lido uz ārzemēm, un viņš vēlas, lai lidojumu cenas no Rīgas pieaugtu par 50 mln eiro, jo viņš pats var atļauties, bet par pārējiem vienalga. Un jā, es domāju, ka ir jauki, biznesa un dzīves kvalitāti uzlabojoši, ka mēs varam aizlidot no Rīgas uz tik daudzām tiešajām lidostām. Tik vāju un kļūdām pilnu rakstu no Vītola līdz šim vēl nebiju redzējis. Bet airBaltic malači, aiziet uz augšu!
Par aviācijas nozares ietekmi uz Latvijas IKP. Paanalizēsim vienu pašas nozares reklāmas rullīti, kas līdzīnās visiem citiem tādiem, un uz ko balstīti dažnedažādi biedēkļi, ka, ja nesposnorēsim miljonu algā saņemošo Ostapu Benderu, Latvijai ir kirdik. Tā mēs te desmitgades ticam Ostapam un esam iztērējuši no budžeta ne vairāk, ne mazāk, bet veselu pusmiljardu eiro. To, ko te nesen ‘norakstīja’ pamatkapitālā. Jā, tas nav īpaši daudz, jo naudas ir tik daudz, kā nekad. Kariņš nemeloja - viņš ar savu kodlu ir izpļekarējis krietni vairāk - Latvija tāpēc nu jau stāv uz finanšu mazspējas sliekšņa. Atveram pēdējo IATA (starptautiska avio nozares asociācija, aviobiznesmeņi) ziņojumu par Latviju. Ostaps aizvakar retvītoja, atkal salēja kārtējo spagetti bolognese mums uz ausīm. Daudzi to pat nepamanīja, jo ausīs jau sen sabāzti izlietoti tamponi, no kā ausis sen iekaisušas, spagetti nemaz nepamana. Pirmkārt, nosaukums. “Aviotransporta vērtība Latvijai”. Ja ir avio, tad ir papildus vērtība, ja nav, tad nav. Šeit melots nav, skatāmies saturu. Lieliem milzu burtiem centrālajā vietā figurē divi cipari - 1.9 miljardi eiro (tā ir tā vērtība) jeb 4.4% no IKP (skatām pirmo pievienoto bildi). Šo ciparu nenogurstoši izmanto ošleji, lai biedētu - nedosim naudu AirBaltic, iestāsies komunisms un nabadzība! Fonā dūdo Ostaps no Vācijas - Jawohl, mein Führer! (Jā, mans līderi!). Vērtība Latvijas ekonomikai 1.9 miljardi? Skatāmies turpat, pirmā attēla lejasdaļā. Aviopārvadātāji paši dod 190 miljonus, AirBaltic varbūt pusi no tā - 100. Rīgā aB tirgus daļa ir 50%. No 2 miljardiem Ostapa sapņi noreducējās uz vienu divdesmito daļu jeb 0.2% no IKP (bet pie valdības pēc naudas viņš vienmēr gājis ar 4.4%). Darbavietas, brēc mein fuhrer! Jā, aviopārvadātājam ir kādi tūkstoši, super, bet ir nianse. Konkrēti aB jau algas nodokļus nemaksā. Es pat nerunāju par gadiem praktizēto un tikai nesen izbeigto darbinieku ‘ofšorizāciju’. Summa, kuru kompānija samaksājusi algu nodokļos Latvijā, ir līdzīga tai, kuru kompānija daudzos gados saņēmusi no valsts. Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā. Aviopārvadātāji, tie kuri citi, viņi neko no mūsu budžeta nav saņēmuši - tiešām maksā un tur var godīgi teikt - ietekme uz Latvijas ekonomiku ir. Ryanairi un Wizzairi. Bet, kur tad tie 1.9 miljardi? Gods godam, atrodam nākamo ciparu. 260 miljonus pieliek lidosta, servisi, piegādātāji. Kopā ar pārvadātājiem tātad 450 miljoni. Nav iebildumu. A kur pārējais? Miljards ir tas, ko darbinieki tērē rimčikos, piemēram. Tieši tāpat, kā citi no 900 tūkstošus lielā darbapulka Latvijā. To tā īsti skaitīt klāt pie avio IKP nevar, jo darbinieki jau varētu strādāt arī citu, tāpat maksātu un tērētu. Tas nav kaut kas, ko mēs zaudētu, ja nebūtu avio (bet tā tas tiek pasniegts). Atlikusī daļa no 1.9 miljardiem jeb 500 miljonu un 11000 darbavietu … tūrisma nozarē. Bet, viņi jau nesaka, ka visi tūristi atbrauc ar avio un nesaka, ka tiem darbieniekiem algu maksā tikai no avio tūristu samaksātā. Viņi saka, ka nu šo jomu (tūrismu) avio tikai ‘ietekmē’. Ej nu uzmini, cik % no tiem 500 miljoniem ir tieši avio, bet viņi manipulatīvi to pieskaita avio ietekmei uz IKP. No 4.4% mēs nonākam līdz nulle komats %, īpaši, ja runa ir konkrēti par AirBaltic. Pārējais ir pievilkts aiz ausīm. Bet, pag. Aviopārvadājumi ir divvirzienu ceļš. Nu, pieņemsim, ka avio atved tos 2 miljardus. Kaut vai cipars pievilkts aiz ausīm. Bet cik IKP aizved mūsu potenciālo IKP? Ilustrācijai reāls maršruts Rīga-Madeira. Diez vai daudzi portugāļi te drasē pa Rīgas ielām un tērē naudu. Itāļi no populārā cita galamērķa Milānas? Ciao vai arrivederci? Laikam otrais. Letiņš samaksā 200 eirīšus, aizlido uz Madeiru un sajūsmā iztērē vēl 1000. AirBaltic ceļ Madeiras IKP, ne mūsējo. Tas nav slikti, tā ir mūsu iespēja turp aizbraukt. Tikai viena lieta. Par to tad jāmaksā tam, kurš turp lido, nevis visiem pārējiem jāuztur aB par 50 miljoniem gadā.
32
14
3
89
38,752
It's so comically ironic, both @F1 and @OfficialWRC have their biggest stars on mute mode refusing to say a single thing and all because of the fragile egos of @fia who feels the need to flex their muscles on the drivers to feel important.
1
2
161
Edgars B 🇺 retweeted
Pēdējā daļa ir adresēta visiem tiem cilvēkiem platformā X, kuri, manuprāt, izsaka daudz ļoti personisku komentāru par mani, valdības un airBaltic padomes locekļiem. Es vēlētos, lai daži no šiem cilvēkiem uzdrošinātos izkāpt no anonimitātes. Ir daudz cilvēku, kuri šobrīd seko līdzi diskusijai un cenšas iespaidot sabiedrības viedokli. airBaltic un es varam lepoties ar savu veiksmīgo, gadiem ilgo darbību aviācijas nozarē, un mēs to turpināsim darīt mūsu lidsabiedrības un akcionāru vārdā.
47
4
17
53
87,381
Edgars B 🇺 retweeted
Sabiedrības dalība airBaltic iespējamajā IPO: Ir skaidrs, ka potenciāla akciju kotēšana vietējā Rīgas Nasdaq biržā ļautu visiem Baltijas valstu iedzīvotājiem kļūt par airBaltic akcionāriem. Šī brīža gatavošanas procesā airBaltic vadība strādā pie dažādiem veidiem, kā Latvijas un Baltijas sabiedrība varētu piedalīties un kļūt par šī veiksmīgā uzņēmuma akcionāriem. Taču visa šī informācija un detaļas varēs tikt izpaustas tikai tad, kad būs pieņemts lēmums par IPO īstenošanu.
3
2
20
12,946
Edgars B 🇺 retweeted
Par IPO procesu: Potenciālais airBaltic IPO jeb akciju sākotnējais piedāvājums tiek gatavots kopš 2021. gada, kad tika pieņemts lēmums par Covid laikā ieguldītās naudas atgriešanu, īstenojot IPO. Gatavošanās IPO ir garš un sarežģīts process, kas tiek regulēts saskaņā ar finanšu tirgus noteikumiem. Pašreizējās publiskās diskusijas Latvijā nepalīdz šim procesam, jo vēl nav pieņemts galīgais lēmums par IPO īstenošanu. Tas ir pirmais IPO Latvijas vēsturē, kurā piedalās valsts īpašumā esošs uzņēmums, un ir ļoti svarīgi, lai, ja airBaltic iziet IPO, sabiedrība izprastu notiekošo. Tomēr sīkāka informācija par šo IPO var tikt sniegta tikai pēc galīgā lēmuma pieņemšanas. Šī nav situācija, kad uzņēmums vai valdība vēlas kaut ko slēpt. Iemesls tam ir finanšu tirgus noteikumi, kuriem mums ir jāseko. airBaltic vadība turpinās gatavoties potenciālajam IPO, ne agrāk kā 2024. gada otrajā pusē. Tas ir atkarīgs no tirgus apstākļiem un papildu lēmumiem, kurus akcionāriem jāpieņem IPO sagatavošanas procesā. Ja kādu iemeslu dēļ nebūs iespējams īstenot IPO 2024. gada otrajā pusē, IPO tiks veikts nākotnē. Lai to nodrošinātu, vadībai ir jāatrod risinājumi, kā sasniegt plānoto izaugsmi, ieņēmumu un peļņas rādītājus, nesaņemot jaunu finansējumu no kapitāla tirgiem. airBaltic veiksmīgi izvietoja obligācijas kapitāla tirgos, un šīs obligācijas pašlaik tiek tirgotas ar pozitīvu tendenci, kas nozīmē, ka finanšu investori tic airBaltic vadības spējai īstenot savu biznesa plānu. Ja turpināsim sadarboties ar starptautiskajiem un vietējiem investoriem un gatavoties potenciālajam IPO, arī šajā jomā mums izdosies.
3
1
21
11,935
Edgars B 🇺 retweeted
Daudzi tūristi ierastos arī ar citām aviokompānijām, bet ne visi. Tas ir fakts, jo jebkur, kur vēsturiski pastāvējusi aviokompānija, īpaši nacionālā statusā, un pārstājusi darbību, samazinājās savienojamība un ienākošo pasažieru skaits. Pēdējais piemērs ir Ļubļanas lidosta Slovēnijā, kur valdība tagad cenšas piesaistīt aviokompānijas, lai tās lidotu uz pilsētu un pasažieri atgrieztos.
3
2
21
12,273
Edgars B 🇺 retweeted
Savienojamības nozīmīgums: Manuprāt, Rīgas savienojamība ar gaisa satiksmi ir ļoti svarīga, jo dzelzceļa, ceļu un kuģošanas līniju sistēma nav pietiekami attīstīta, lai nodrošinātu piekļuvi Eiropai un pasaulei vai arī otrādi — lai Eiropa un pasaule piekļūtu Rīgai. airBaltic šodien nodrošina savienojamību ar vairāk nekā 300 lielpilsētām pasaulē, piedāvājot 80 tiešos maršrutus no Rīgas. Tas viss ir izveidots, ieguldot airBaltic pēdējo 29 gadu laikā, un tas ir bijis iespējams tikai tāpēc, ka tika pieņemti pareizie lēmumi, lai uzlabotu šo savienojamību. Tūrisma plūsmā uz Latviju airBaltic spēlē lielu lomu, jo mums ir vairāk nekā 50% tirgus daļa Rīgas lidostā. Ienākošais tūrisms Latvijā lielā mērā ir atkarīgs no airBaltic. Jautājums ir, vai nodokļu maksātājiem ir vajadzīgs ienākošais tūrisms, ko nodrošina airBaltic, vai varbūt šie tūristi varētu ierasties arī ar citām aviokompānijām?
3
1
1
31
12,781
Edgars B 🇺 retweeted
Atbilde ir tāda, ka dažādus ieguldījumus nevar salīdzināt, jo daži no tiem ir nepieciešami, lai uzturētu valsts darbību, bet citi ir izvēles ieguldījumi, jo valstij ne vienmēr ir jābūt savai aviokompānijai. airBaltic pēdējo 29 gadu laikā ir nodrošinājusi valsts savienojamības vajadzības un kļuvusi par lielāko aviokompāniju visā Baltijas reģionā. Citas aviokompānijas mēģināja to pašu kaimiņvalstīs, bet cieta neveiksmi, tāpēc var teikt, ka ieguldījumi Latvijas gaisa infrastruktūrā pēdējo 29 gadu laikā ir bijuši veiksmīgi. Bet kāda ir atdeve nodokļu maksātājiem, ja tā nav nauda? Atdeve ir pozitīva ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP) - tā ir tiešā un netiešā ietekme, ko airBaltic rada Latvijas ekonomikā, un tas attiecas uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo kopējais IKP ietekmē visu valsti. Pēdējie aprēķini par airBaltic ietekmi uz Latvijas IKP pārsniedz 1 miljardu eiro. Šajā kontekstā tas ir ieguldījums, kas vismaz veicina IKP pieaugumu. Kamēr es piekrītu, ka skaidrā nauda nav atgriezta, arī citai infrastruktūrai, piemēram, lidostām, dzelzceļiem un sabiedriskajam transportam nav tiešas naudas atdeves. Tie visi ir daļa no IKP ģenerēšanas un noteiktas infrastruktūras nodrošināšanas. Tātad jautājums, uz kuru jāatbild nodokļu maksātājiem, ir šāds - vai mums kā infrastruktūra ir vajadzīga airBaltic?
6
2
1
35
13,859
Edgars B 🇺 retweeted
Kā minēts iepriekš, airBaltic 29 gadu laikā ir saņēmusi 526 miljonus eiro ieguldījumos no Latvijas valsts vai, pareizāk sakot, no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Kā šis ieguldījums salīdzināms ar citiem ieguldījumiem, ko veic nodokļu maksātāji? Piemēram, kāda ir ieguldījumu atdeve dzelzceļā, sabiedriskajā transportā, slimnīcās vai skolās? Vai šajās jomās arī sagaidām 100% naudas atdevi no šiem ieguldījumiem, vai arī izmantojam citus vērtēšanas kritērijus?
8
2
1
24
14,041
Edgars B 🇺 retweeted
Bet pieņemsim, ka valsts ieguldījums pēdējos 29 gados, kas kopumā ir 526 miljoni eiro, vēl nav pilnībā atgūts. Fakts: Šobrīd Latvijas valstij pieder 98% uzņēmuma. Tas nozīmē, ka šo 98% vērtība ir jāņem vērā, jo tā nav zaudēta. Pieņemsim, ka uzņēmuma vērtība šodien būtu 100 miljoni eiro (hipotētiski vienkāršam aprēķinam). Tad 526 miljoni, no kuriem atņemti 100 miljoni, nozīmētu, ka vēl 423 miljoni ir jāatdod Latvijas valstij. Vieglākais risinājums būtu, ja uzņēmums gūtu peļņu, un ar šo peļņu palielinātos Latvijas valstij piederošo akciju vērtība. Lai palielinātu peļņu, ir jāpalielina ieņēmumi un EBITDAR, savukārt, lai to panāktu, uzņēmumam ir jāaug. Mēs meklējam jaunu kapitālu un vēršamies pie kapitāla tirgiem, lai piesaistītu jaunus investorus no ārpuses, kuri ieguldītu jaunu kapitālu. Apmaiņā pret to viņi iegūtu arī daļu no uzņēmuma. Ja izmantojam piemēru, ka valsts veiksmīga IPO rezultātā paturētu 25% +1 akciju, tas nozīmē, ka šīm 25% +1 daļām būtu jābūt vērtām 526 miljonus eiro. Kā to panākt? Risinājums ir palielināt ieņēmumus un EBITDAR līdz līmenim, kurā 25% +1 uzņēmuma būtu vērti 526 miljonus eiro. Matemātika liecina, ka, pamatojoties uz pašreizējām aviosabiedrību vērtēšanas pieejām Eiropā, uzņēmumam būtu jāsasniedz ieņēmumi, kas pārsniedz 2 miljardus eiro. Šāds ieņēmumu līmenis varētu tikt sasniegts, palielinot floti līdz 100 lidmašīnām.
10
2
1
32
21,701
Edgars B 🇺 retweeted
Es saprotu, ka jebkuram uzņēmumam Latvijā ir jāmaksā nodokļi, un, iespējams, sabiedrība neapzinās, ka airBaltic pēdējo 29 gadu laikā ir samaksājusi nodokļos un procentu maksājumos valstij 423 miljonus eiro. Pieņēmums, ka šie nodokļi tiktu samaksāti jebkurā gadījumā, ir faktuāli nepareizs, jo lielākā daļa airBaltic ieņēmumu un ar tiem saistītā nodarbinātība tiek radīta ārpus Latvijas. Šodien 2600 darbinieku strādātu citviet Latvijā vai pat ārpus tās, taču ieņēmumi ārpus Latvijas netiktu gūti, jo airBaltic ir Latvijas lielākā eksportētāja ar vairāk nekā 500 miljonu eiro ieņēmumiem pērn.
7
4
1
30
19,309
Edgars B 🇺 retweeted
Fakti: Kopš 1995. gada Latvijas valsts dažādos periodos lidsabiedrībā kopumā ir ieguldījusi 526 miljonus eiro. Lielākā daļa no šīs summas ieguldīta Covid laikā – 340 miljoni eiro. Pandēmijas laikā ES valsts atbalsta noteikumi paredzēja, ka ieguldītā summa kopā ar procentiem ir jāatdod ne vēlāk kā līdz 2027. gadam. Šādus paziņojumus sniedzu arī es, jo tāda bija tā laika situācija. Šobrīd apstākļi ir mainījušies, jo, uzņēmumam uzrādot pozitīvu novērtējumu, ES Covid atbalsta prasības var tikt izpildītas.
6
5
3
27
19,624